Publikācijas

Komercķīlas izmantošana, pārdodot mantu bez izsoles

Komercķīla ir populārs saistību izpildes nodrošinājuma līdzeklis, jo tas ir vienkārši un efektīvi realizējams, īpaši, ja noteiktas tiesības ieķīlāto mantu pārdot bez izsoles. Kā izlietot komercķīlu, pārdodot ieķīlāto mantu bez izsoles, kas jāievēro komercķīlas tiesību izlietošanas procesā, un kāda ir kreditora atbildība?

Komercķīlas nostiprina uz kādu noteiktu mantu, kapitāla daļām vai pat visu uzņēmuma mantu kā lietu kopību. Tās nereti izmanto kredītiestādes, izsniedzot aizdevumus, tomēr komercķīlas ir vienlīdz noderīgas arī nebanku aizdevumu atmaksas vai citu parādsaistību izpildes nodrošināšanai.

Komercķīlas likumā (Likums) paredzēti 2 veidi, kā izlietot komercķīlas tiesības:

  • ieķīlātās mantas pārdošana izsolē;
  • ieķīlātās mantas pārdošana bez izsoles.

Ieķīlātās mantas pārdošana izsolē ir likumā noteiktais standarta komercķīlas tiesību izlietošanas veids, savukārt ieķīlātās mantas pārdošana bez izsoles iespējama tikai tad, ja komercķīlas devējs tam piekritis. Taču, tā kā kredīta saņemšana nereti ir atkarīga no tā, vai parādnieks dod komercķīlu un piekrīt tās pārdošanai bez izsoles, šādas tiesības kreditoram praksē tiek pielīgtas bieži.

Kreditori izvēlas ieķīlātās mantas pārdošanu bez izsoles, jo tādējādi kreditoram nodrošināta plašāka rīcības brīvība gan noteikt mantas cenu, gan izvēlēties tās pircēju. Turklāt šāds mantas pārdošanas veids ir arī ātrāks un efektīvāks. Tomēr bieži tiek aizmirsts, ka šis ieķīlātās mantas pārdošanas veids kreditoram nosaka pienākumu mantu pārdot par lielāko iespējamo cenu.

Kad drīkst izlietot komercķīlu?

Būtiskākais priekšnoteikums komercķīlas tiesību izlietošanai ir nodrošinātā prasījuma izpildes termiņa kavējums. Prasījuma izpildes termiņa kavējumu var konstatēt arī tad, ja prasījuma izpilde sadalīta vairākos termiņos. Proti, ja izsniegts aizdevums un paredzēta tā atmaksa daļās, un parādnieks nokavē kaut 1 maksājuma termiņu, ir pamats komercķīlas tiesību izlietošanai.

Papildus jānorāda, ka noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad komercķīlas ņēmējs ir tiesīgs izlietot komercķīlas tiesības un apmierināt savu prasījumu pirms termiņa, proti, pirms iestājies prasījuma izpildes termiņa nokavējums. Tas iespējams, ja:

  • ieķīlātā manta tiek sadalīta, piemēram, reorganizācijas ceļā;
  • komercķīlas devēja saimnieciskā darbība ir apturēta vai izbeigta;
  • pasludināts komercķīlas devēja maksātnespējas process;
  • ieķīlātā manta tiek atsavināta bez komercķīlas ņēmēja atļaujas;
  • komercķīlas devēja rīcības dēļ ieķīlātās mantas lielākā daļa gājusi bojā vai tās vērtība būtiski samazinājusies;
  • ieķīlātā manta ir pamesta.

Izlietojot komercķīlas tiesības, kreditors pārņem ieķīlāto mantu savā valdījumā un pārdod to izsoles ceļā vai bez tās (atkarībā no pielīgtajām tiesībām), no gūtajiem ieņēmumiem apmierinot savus prasījumus.

Ieķīlātās mantas pārdošana bez izsoles

Pārdodot ieķīlāto mantu bez izsoles, jāievēro noteikta kārtība. Pirms kreditors drīkst izmantot šīs tiesības, viņam jāinformē parādnieks, nosūtot paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu. Vienlaikus kreditoram jāiesniedz paziņojums Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR). Ja komercķīlas tiesību izlietošanai nav juridisku šķēršļu, to izlietošana UR komercķīlu reģistrā tiek reģistrēta 30 dienu laikā pēc pieteikuma pievienošanas komercķīlas reģistrācijas lietai. Kreditors var uzsākt mantas pārdošanu tikai pēc tam, kad veikts ieraksts reģistrā.

Jānorāda, ka komercķīlas devējam ir tiesības prasības kārtībā tiesā apstrīdēt kreditora paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu. Komercķīlas devējam šādā gadījumā jāceļ civilprasība vispārējās jurisdikcijas tiesā. Prasības celšana varētu būt šķērslis komercķīlas tiesību izlietošanas reģistrēšanai, bet tikai tad, ja tas izdarīts, pirms komercķīlu reģistrā veikts ieraksts par komercķīlas tiesību izlietošanu. Ja paziņojums par komercķīlas tiesību izlietošanu apstrīdēts pēc tam, komercķīlas priekšmeta izlietošanu var apturēt, tikai lūdzot nodrošināt prasību, liedzot kreditoram izlietot komercķīlas tiesību.

Pārdodot komercķīlas priekšmetu bez izsoles, kreditors ir tiesīgs noteikt mantas pārdošanas cenu un pats izvēlēties pircēju. Taču kreditoram jāņem vērā, ka ieķīlātā manta jāpārdod par pārdošanas laikā lielāko iespējamo cenu, bet vienlaikus nenovilcinot pārdošanu. Turklāt komercķīlas devējam (parādniekam) ir tiesības apstrīdēt cenu, par kādu komercķīlas priekšmets tiek pārdots bez izsoles, tāpēc kreditoram ir jāspēj pamatot, kādēļ komercķīlas priekšmetam noteikta tieši konkrētā cena. Papildus Likuma 47.pantā paredzēts, ka kreditors par ieķīlātās mantas pārdošanu atbild kā pilnvarnieks un viņam ir jāatlīdzina komercķīlas devējam visi zaudējumi, ko radījusi nepietiekama rūpība. Tas ir ļoti augsts atbildības standarts.

Līdz ar to, no vienas puses, ieķīlātās mantas pārdošana bez izsoles nodrošina kreditoram lielāku rīcības brīvību, bet, no otras puses, kreditoram paredzēta lielāka atbildība par ieķīlātās mantas efektīvu un ekonomisku atsavināšanu.

Komercķīlas priekšmeta pārdošanas ieņēmumu sadale

Ja uz komercķīlas priekšmetu nostiprināta tikai 1 komercķīla, tās pārdošanas ieņēmumu sadale ir samērā vienkārša. No ieņēmumiem sedz mantas pārdošanas, glabāšanas un uzturēšanas izdevumus, bet pēc tam apmaksā kreditora prasījumus. Ja no komercķīlas priekšmeta pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekami visu kreditora nodrošināto prasījumu segšanai, kreditoram saglabājas prasījuma tiesības pret parādnieku par atlikušās parāda summas piedziņu. Savukārt, ja pēc kreditora prasījumu apmierināšanas atliek kādi naudas līdzekļi, tie nododami parādniekam.

Ieņēmumu sadali īstenot ir sarežģītāk, ja uz komercķīlas priekšmetu nostiprinātas vairākas komercķīlas. Šādā gadījumā jānosaka ieņēmumu depozitārijs – kāda trešā persona, kas realizēs ieķīlāto mantu un saņems pārdošanas ieņēmumus. Komercķīlas priekšmeta pārdošanas ieņēmumi jāsadala ne vēlāk kā 30 dienu laikā no mantas pārdošanas dienas. Tie sadalāmi šādā secībā:

  • ieņēmumu depozitārija atalgojums, ja tāds noteikts;
  • pārdošanas izdevumi;
  • izdevumi komercķīlas glabāšanai un uzturēšanai;
  • komercķīlas ņēmēju prasījumi atbilstoši to pirmtiesībai;
  • ar komercķīlu saistītie nenodrošinātie prasījumi.

Kopsavilkums

Secināms, ka ieķīlātās mantas pārdošana bez izsoles nodrošina kreditoram plašāku rīcības brīvību, tomēr vienlaikus paredz ļoti lielu atbildību par mantas pārdošanas rezultātu. Komercķīlas tiesību izlietošanai, pārdodot ieķīlāto mantu bez izsoles, paredzēta stingra kārtība, kuras mērķis ir nodrošināt, lai ķīlas priekšmeta pārdošana neradītu parādniekam nesamērīgus zaudējumus. Tādēļ Likumā parādniekam paredzētas tiesības apstrīdēt gan komercķīlas tiesību izlietošanu, gan arī cenu, par ko ieķīlātā manta pārdota.

Raksta autore: juriste Vija Kalniņa, raksts publicēts žurnāla iTiesības mājaslapā 2018.gada 6.martā.

readvokati.lv