Publikācijas

Komersanta mantas pārejas veidi un būtiskākie aspekti

Saimnieciskās darbības īstenošana nereti ir saistīta ar komersantam piederošās mantas kustību. Komersantiem, kas nodarbojas ar preču pārdošanu, tā ir neatņemama komercdarbības sastāvdaļa, savukārt citi to apsver, piemēram, ja kāda manta ir kļuvusi lieka vai mantas atsavināšanas ceļā ir iespējams iegūt līdzekļus parādsaistību segšanai. Aplūkosim dažādus mantas pārejas veidus, analizējot to nozīmi, kā arī izvērtējot priekšrocības un riskus.

Atkarībā no mantas, ko komersants atsavina, izdalāmi šādi mantas nodošanas veidi:

  • atsevišķas mantas vienības nodošana, piemēram, prasījuma tiesību, nekustamā īpašuma vai licences nodošana u.tml.;
  • mantas kopuma nodošana, ko var sadalīt sīkāk:
    • mantas kopuma, kas pats par sevi nav pietiekams saimnieciskās darbības veikšanai (nav uzņēmums vai uzņēmuma daļa), piemēram, biroja mēbeļu komplekta nodošana, dzīvokļa ar visu tā iekārtojumu nodošana u.tml.;
    • mantas kopuma, kas pats par sevi ir pietiekams saimnieciskās darbības veikšanai, jeb uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgās daļas nodošana. Komerclikuma (KL) izpratnē uzņēmums ir visa manta, kas komersantam nepieciešama noteikta saimnieciskās darbības veida īstenošanai. Piemēram, visa manta, kas nepieciešama restorāna darbības nodrošināšanai, ir trauki, izejvielas, telpas, mēbeles, saistības ar piegādātājiem u.c. personām, tostarp darbiniekiem, licences, atļaujas utt. Uzņēmuma vai uzņēmuma daļas nodošanas var notikt, komersantam nododot pilnīgi visu savu mantu, ja tas ir vienīgais saimnieciskās darbības veids, ko sabiedrība īsteno, vai arī, nododot mantas daļu, kas attiecas uz restorānu biznesu, bet pašam paturot mantu, kas nepieciešama citu saimnieciskās darbības veidu īstenošanai, piemēram, piena produktu ražotnes vai viesu mājas darbībai.

Kā notiek mantas nodošana?

Komersanta mantas nodošana, tostarp uzņēmuma pāreja, var notikt dažādos veidos:

  • noslēdzot darījumu par attiecīgās mantas atsavināšanu;
  • veicot reorganizāciju;
  • atsavinot komersanta kapitāla daļas / akcijas.

Gan darījuma, gan reorganizācijas ceļā var pāriet gan atsevišķas mantas vienības, gan arī mantas kopums. Katram no šiem mantas pārejas veidiem ir savas priekšrocības, mīnusi un riski, kas jāņem vērā, īpaši, ja tiek plānota uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pāreja. Savukārt 3.variants – mantas nodošana, atsavinot komersanta kapitāla daļas / akcijas, – faktiski neietver komersanta mantas nodošanu. Proti, manta saglabājas komersantam, bet mainās tā īpašnieki. Tomēr praksē tiek izmantota arī šāda metode, lai nodrošinātu iespēju iegūt savā kontrolē noteiktu komersanta mantu.

Izvēloties mantas pārejas veidu, primāri jāvērtē šādas pārejas ātrums un izmaksas, tomēr uzmanība jāpievērš arī atbildības sadalījumam. Tas ir īpaši svarīgi, veicot reorganizāciju, kā arī, nododot uzņēmumu vai tā patstāvīgu daļu.

Mantas atsavināšana darījuma ceļā

Mantas atsavināšana darījuma ceļā ir visbiežāk izmantotais veids, kā mantu nodot citai personai. Tas ir saprotams, vienkāršs, laika ziņā ātrs un ar maz izdevumiem saistīts mantas nodošanas veids. Mantas nodošanai nepieciešamais laiks atkarīgs tikai no vienošanās saagatavošanai un panākšanai nepieciešamā laika, mantas nodošanai nepieciešamā laika un pārreģistrācijas darbībām, ja tās nepieciešamas. Ja darījuma ceļā atsavināts uzņēmums vai tā daļa, papildus jārēķina arī laiks darbinieku informēšanai par uzņēmuma pāreju, kas jāpaceic vismaz 1 mēnesi pirms uzņēmuma pārejas.

Nododot mantu darījuma ceļā, jāpievērš uzmanība tam, vai netiek nodots uzņēmums vai tā daļa. Jānorāda, ka KL ietverti vairāki salīdzinoši spēcīgi instrumenti kreditoru aizsardzībai, lai nodrošinātos pret to, ka šādā veidā tiek samazinātas kreditoru iespējas gūt savu prasījumu apmierinājumu. Likumdevēja ieskatā šāds risks īpaši pastāv, ja darījuma ceļā citai personai pāriet uzņēmums vai tā patstāvīga daļa vai notiek reorganizācija.

Tādēļ KL 20.pantā ir paredzēts kreditoru aizsardzības mehānisms – uzņēmuma ieguvēja un uzņēmuma nodevēja solidārā atbildība par uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Šāda solidārā atbildība attiecināma uz saistībām, kas radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas uzņēmuma ieguvējam un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājas 5 gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas. Turklāt šos atbildības noteikumus nav iespējams mainīt ar savstarpēju vienošanos, kā arī no šādas atbildības nav iespējams izvairīties, uzņēmumu vai tā daļu nododot pa daļām. Ja faktiski konstatējams, ka šādā veidā ir nodots uzņēmums vai tā patstāvīga daļa, būs piemērojami arī solidārās atbildības noteikumi.

Mantas nodošana reorganizācijas ceļā

Mantas nodošana reorganizācijas ceļā ir daudz laikietilpīgāks process, nekā darījuma ceļā, jo reorganizācija primāri nav saistīta tikai ar mantas nodošanu, bet gan ar strukturālām izmaiņām komersantu darba organizācijā, kam nepieciešamas ilgstošas procedūrām un formalitātes, kuru dēļ reorganizācija parasti aizņems vismaz 4,5 mēnešus.

Tomēr reorganizācijai ir arī vairākas priekšrocības, piemēram, ja reorganizācijas ceļā pāriet nekustamais īpašums, zemesgrāmatā nav jāmaksā valsts nodeva par nekustamā īpašuma īpašnieka pārreģistrāciju. Tāpat reorganizācijā iespējams skaidrāk nofiksēt pēctecību, nekā uzņēmuma pārejas gadījumā. Ir situācijas, kad tas ir svarīgi.

Atbildības aspekti reorganizācijā ir atkarīgi no reorganizācijas veida. Ja notiek sabiedrību apvienošana vai pārveidošana, iegūstošā sabiedrība pārņems un atbildēs par visām pievienojamās vai pārveidojamās sabiedrības saistībām. Savukārt, ja reorganizācija notiks kā sašķelšana vai nodalīšana, visas reorganizācijā iesaistītās sabiedrības, tostarp jaundibinātās sabiedrības, solidāri atbildēs par sadalāmās sabiedrības saistībām. Jāuzsver, ka, salīdzinot ar uzņēmuma pāreju, reorganizācijas rezultātā solidārā atbildība var tikt nodibināta ne tikai tad, ja reorganizācijas ceļā pāriet uzņēmums vai tā patstāvīga daļa, bet arī tad, ja pāriet jebkāda manta, piemēram, tikai nauda pamatkapitāla apmaksai.

Tāpat kā uzņēmuma vai patstāvīgas uzņēmuma daļas pārejas gadījumā, arī reorganizācijā nav iespējams atbrīvoties no likumā noteiktās atbildības, noslēdzot vienošanos par reorganizācijā iesaistīto sabiedrību atbildības dalījumu.

Sabiedrības kapitāla daļu atsavināšana

Praksē atsevišķos gadījumos, lai noteiktai personai nodrošinātu īpašuma tiesības uz kādu sabiedrības mantu, kā alternatīvu izmanto sabiedrības kapitāla daļu atsavināšanu. Piemēram, ja sabiedrībai pieder nekustamais īpašums, ko vēlas iegādāties kāda cita persona, tā vietā, lai noformētu nekustamā īpašuma darījumu, var piedāvāt iegādāties visas vai atsevišķas sabiedrības kapitāla daļas.

Šāds risinājums noteiktos gadījumos var nodrošināt ātrāku darījumu norisi un mazākas izmaksas. Jau minētajā piemērā ar nekustamo īpašumu kapitāla daļu atsavināšana noteikti būtu daudz ātrāka nekā nekustamā īpašuma darījuma noformēšana, kā arī varētu ietaupīt, jo nebūtu jāmaksā valsts nodeva īpašuma tiesību pārreģistrācijai, kas faktiski nenotiktu. Taču, “iegādājoties” nekustamo īpašumu šādā veidā, jārēķinās, ka nekustamajam īpašumam līdzi nāks arī viss pārējais, kas veido sabiedrības mantu, tostarp iespējamās parādsaistības.

Kopsavilkums

Tātad, ja nepieciešams nodot vai pārņemt sabiedrībai piederošu mantu, iespējamas vairākas alternatīvas – mantas nodošana darījuma ceļā, mantas nodošana reorganizācijas ceļā vai kapitāla daļu pārdošana. Ik vienam mantas nodošanas veidam ir priekšrocības un mīnusi, kas jāvērtē katrā situācijā. Ir gadījumi, kad nozīmīgāks ir darījuma ātrums, darījuma izmaksas vai arī nepieciešamība vienlaikus pārstrukturēt saimniecisko darbību. Tomēr, manuprāt, nozīmīgākais jautājums, kas būtu jāapsver, izvēloties mantas pārejas veidu, ir atbildības jautājumi, lai negribot neveidotos situācija, kurā jāatbild par svešām saistībām.

Raksta autore: juriste Vija Kalniņa, raksts publicēts žurnāla iTiesības mājaslapā 2017.gada 13.novembrī.

readvokati.lv