Jaunumi

No 2018.gada 1.janvāra ierobežos mikrouzņēmumu nodokļa režīmu

2018.gada 1.janvārī spēkā stāsies šā gada jūlijā nodokļu reformas ietvaros pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļu likumā, kas ievērojami ierobežos iespējas izmantot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Jāatzīmē gan, ka likumdevējs ir paredzējis pārejas noteikumus 2018.gadam un 2019.gadam, kas pārejas periodā mikrouzņēmuma statusu ļaus saglabāt mikrouzņēmumiem, kas nespēs izpildīt jaunās prasības.

1. Maksimālā apgrozījuma ierobežojumi

No 2018.gada mikrouzņēmumu maksimālais pieļaujamais apgrozījums no EUR 100 000 tiks samazināts līdz EUR 40 000. Ja mikrouzņēmuma apgrozījums 2018.gadā vai 2019.gadā pārsniegs EUR 40 000 apmēru, attiecīgais mikrouzņēmums ar pēctaksācijas gadu (attiecīgi 2019.gadu vai 2020.gadu) zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.

Attiecībā uz apgrozījuma daļu, kas mikrouzņēmumam 2018.gadā vai 2019.gadā pārsniegs EUR 40 000, pārejas noteikumi paredz atvieglotus noteikumus par piemērojamo mikrouzņēmuma nodokļa procentu likmi. Gadījumā, ja 2018. vai 2019.gadā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada vai tā gada apgrozījums pārsniegs EUR 40 000, bet nepārsniegs EUR 52 000, apgrozījuma daļai, kas pārsniedz EUR 40 000, varēs nepiemērot paaugstināto mikrouzņēmuma nodokļa likmi 20%, bet gan standarta likmi 15%. Taču, ja apgrozījums pārsniegs EUR 52 000, visai summai, kas pārsniegs EUR 40 000, būs jāpiemēro 20% nodokļa likme.

2. Ierobežojumi strādāšanai mikrouzņēmumos

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļu likumā paredz ierobežot darbinieku nodarbināšanu mikrouzņēmumos – no 2018.gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbinieks vienlaikus varēs būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmumā.

Minēto prasību ievērošanu kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar 2018.gadu VID mikrouzņēmumā vairs nereģistrēs tādus darbiniekus, kas jau būs reģistrējušies kā cita mikrouzņēmuma darbinieki. Tāpat 2018.gada sākumā VID izsūtīs paziņojumus mikrouzņēmumiem par to, ka attiecīgais darbinieks ir nodarbināts pie vairāk nekā viena mikrouzņēmuma.

Šādi darbinieki varēs turpināt strādāt attiecīgajos mikrouzņēmumos 2018.gadā bez jebkādiem ierobežojumiem. Taču, ja šādas darba tiesiskās attiecības tiks turpinātas arī 2019.gadā, aprēķinot mikrouzņēmumu nodokli, 2019.gadā mikrouzņēmuma nodokļa likmei par katru šādu darbinieku būs papildus jāpierēķina 2 procentpunkti. Turklāt 2020.gadā mikrouzņēmumi, kuru darbinieki būs nodarbināti vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, zaudēs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.

Jāatzīmē, ka minētie ierobežojumi attieksies arī uz pašnodarbinātām personām, kas reģistrējušās mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusā vai vēlēsies to izdarīt.

Minētās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ievērojami sašaurinās to uzņēmumu loku, kas varēs turpināt izmantot šo nodokļu maksāšanas režīmu vai uz to pretendēt nākotnē, kā arī ierobežos mikrouzņēmumu iespējas izvēlēties darbiniekus. Minētās izmaiņas ir straujas un krasas, taču likumdevējs vismaz ir paredzējis pietiekami garu pārejas periodu un pārejas noteikumus, kas ļaus uzņēmējiem izvērtēt iespējas un atrast sev labāko risinājumu – pāriet uz citu nodokļu maksāšanas režīmu vai samazināt apgrozījumu un pārstrukturēt savu darbību. ZAB “Rasa un Ešenvalds” ir ilggadīga pieredze komerctiesību un nodokļu tiesību jautājumos, un birojs var sniegt konsultācijas un juridisko palīdzību jautājumos, kas saistīti ar jaunajiem Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem.