Publikācijas

Komersanta mantas pārejas veidi un būtiskākie aspekti

Saimnieciskās darbības īstenošana nereti ir saistīta ar komersantam piederošās mantas kustību. Komersantiem, kas nodarbojas ar preču pārdošanu, tā ir neatņemama komercdarbības sastāvdaļa, savukārt citi to apsver, piemēram, ja kāda manta ir kļuvusi lieka vai mantas atsavināšanas ceļā ir iespējams iegūt līdzekļus parādsaistību segšanai. Aplūkosim dažādus mantas pārejas veidus, analizējot to nozīmi, kā arī izvērtējot priekšrocības un riskus. Tālāk

Kreditoru aizsardzība reorganizācijas ietvaros

Ar reorganizāciju saprotamas dažāda veida izmaiņas uzņēmumā, piemēram, izmaiņas uzņēmuma iekšējā struktūrā, izveidojot, slēdzot vai apvienojot departamentus vai nodaļas, kā arī izmaiņas, kas saistītas ar komercreģistrā ierakstīto ziņu maiņu. Reorganizācijas ietvaros netiek veiktas tikai iekšējas, bet arī vispārīgākas izmaiņas, kas var skart komersanta formu vai citus būtiskus tā raksturlielumus. Tālāk

Amata apraksts un darba devēja rīkojumi darba tiesiskajās attiecībās

Darba likuma 40.pants nosaka ziņas, kas iekļaujamas darba līgumā. Ziņas, kas iekļaujamas darba līgumā, ir arī darba ņēmēja amata nosaukums atbilstoši profesiju klasifikatoram. No vienas puses, pateicoties normatīvajam regulējumam, tas var būt pietiekams darba ņēmēja pienākumu noteikšanai, taču ir gadījumi, kad šim nolūkam tiek sagatavots amata apraksts. Šajā rakstā Autore apskatīs darba devēja amata apraksta jēdzienu, darba devēja tiesībām grozīt amata aprakstu un darba devēja rīkojumu robežas, kā arī standartizētu amatu aprakstu nozīmi darba tiesiskajās attiecībās. Raksta mērķis ir vērst lasītāju uzmanību uz darba ņēmēja tiesībām gadījumos, kad darba ņēmējs ir sagatavojis amata aprakstu un vēlas to vienpusēji grozīt, kā arī, cik lielā mērā darbiniekam ir pienākums pakļauties darba devēja rīkojumiem, ja tāda atruna ir ietverta darba līgumā.

Amata apraksts ir apraksts, kas nosaka pienākumu un uzdevumu kopumu, darba ņēmējam ieņemot konkrētu amatu. Darba līgumā nav iespējams atrunāt visus pienākumus un uzdevumus, kurus darba ņēmējs uzņemas veikt darba tiesisko attiecību laikā. Līdz ar to publiski pieejami ir standartizēti amatu apraksti Profesiju klasifikatorā saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.264 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, kur ne tikai tiek noteikti amata pienākumi un uzdevumi, bet arī tiek piešķirts kods, kas nosaka amata grupu. Tā, piemēram, piektajā pamatgrupā ietilpst tās profesijas, kuru pamatuzdevumi ir saistīti ar darbu iedzīvotāju (pasūtītāju, pircēju) apkalpošanu un preču pārdošanu. Profesiju klasifikatora mērķis ir nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Tas ir, katram darba ņēmējam ir tiesības zināt savu pienākumu un uzdevumu loku, savukārt darba devējam ir zināms, kādas konkrētas darbības darba ņēmējam jāveic, ņemot vērā ieņemamo amatu.

Ar brīdi, kad amata apraksts ir abpusēji parakstīts, tas kļūst par darba līguma sastāvdaļu. Līdz ar to, ja darba devējs darba aprakstā ir iekļāvis jaunus pienākumus, tad darba ņēmējam tie kļūst saistoši tikai tad, kad ir panākta rakstiska vienošanās un to apliecina abu pušu paraksti. Ja darba ņēmējs nepiekrīt amata apraksta grozījumiem, darba devējs nav tiesīgs izbeigt darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz šo faktu.
Ir gadījumi, kad amata apraksts noteikti būtu jāizstrādā. Darba apraksts būtu vēlams, ja darba pienākumi, kas noteikti amata klasifikatorā, neatbilst patiesajiem pienākumiem. Izveidojot amata aprakstu, būtu skaidrs, kādi konkrēti pienākumi ir jāveic, jo bieži vien vienai personai nākas pildīt dažādiem amatiem atbilstošus pienākumus.
Praksē darba līgumā bieži tiek ietverta atruna, ka darba ņēmējs uzņemas pakļauties darba devēja rīkojumiem, pamatojoties uz Darba likuma 56.pantu, kas var nozīmēt tādu darba pienākumu izpildi, kas neietilpst amata aprakstā. Šāda atruna ir spēkā tikai uz rīkojumiem darba līguma ietvaros. Darba līguma 56.panta trešā daļa skaidri nosaka, ka darba devējam nav tiesību prasīt, lai darba ņēmējs veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, taču darba devējs ir tiesīgs ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas u.c. Šādi apstākļi ir vienīgais iemesls, kas dod tiesības darba devējam norīkot darba ņēmēju veikt tādu darbu, kas neatbilst viņa amata pienākumiem.

Amata apraksts ir labs instruments, kas ļauj noteikt darba ņēmēja tiesības un pienākumus attiecībā uz veicamajiem darba pienākumiem, kā arī novērst nākotnē iespējamas domstarpības par veicamo darbu apjomus. Likumdevēja piedāvātais profesiju klasifikators ir laba alternatīva, ko izmantot amata apraksta vietā, ja amats ir standartizēts un darba pienākumi ir vienveidīgi.